Narkotikas

Vēsture. Amfetamīni ir cilvēka radīti stimulanti, kuruskādreiz izrakstīja kā līdzekļus novājēšanai un depresijas ārstēšanai.Mūsdienās ārsti tos izraksta tikai retos izņēmuma gadījumos. Otrā pasaules kara unVjetnamas kara laikā kareivjiem deva amfetamīnus, lai uzlabotu viņu kaujas spējas!Šodien amfetamīnus bieži vien ražo nelegālās laboratorijās.

Izskats. Visizplatītākās amfetamīna formas ir amfetamīnasulfāts. Tas ir nespodri balts pulveris, ko pārdod mazos papīra sainīšos jeb"tīstokļos" (wraps) vai plastikāta maisiņos. Tev jāzina, ka tas, ko varnopirkt kā amfetamīna sulfātu, iespējams, ir tikai aptuveni 3-5 procenti amfetamīnasulfāta, kas sajaukts ar citām vielām, tādām kā paracetamols, kofeīns vai sodasbikarbonāts.

Amfetamīnu lietošana. Viens no paņēmieniem, kā lietoamfetamīna sulfātu, ir sajaukt pulveri ar ūdeni vai bezalkoholisku dzērienu un tonorīt. To var ostīt vai iešņaukt, arī sajaukt ar ūdeni un injicēt. Daži smēķēamfetamīna sulfātu īpaši apstrādātā formā, kas pazīstama ar nosaukumu"ledus" (ice).

Bīstamība, blakusiedarbība, pārdozēšana. Taču... par visudzīvē ir jāmaksā. Kad narkotikas iedarbība beidzas (apmēram pēc 3-4 stundām), tevivar pārņemt patiess nogurums, izsalkums un depresija. Pēc sākotnēja uzrāviena varpaiet pāris dienu, kamēr tu atgūsies no sekām. Tavs garastāvoklis nopašpārliecināta un jautra kļūs bažīgs un viegli aizkaitināms. Iespējams tevipārņems izteikta vajāšanas mānija, un tev šķitīs, ka visi grib tev uzbrukt. Varizrādīties, ka bez amfetamīniem drīz vien kļūst grūti iztikt – divaspēcreakcijas dienas var šķist pārāk garas.

Izskats. Indijas kaņepes pārstrādā dažādos veidos un formās.Pirmkārt, tie ir sveķi - hašišs: cieti, brūni vai melni vielas gabali. Tad vēl irkaltētas auga lapas, sēklas un stublāji -"zālīte". Vēl var iegūt kaņepjueļļu - lipīgu, staipīgu šķidrumu, kas turklāt ir pati stiprākā forma.

Galvenie kaņepju veidi atšķiras pēc stipruma, atkarībā no tā,kur augs audzis un cik daudz ķīmiskās vielas THC (Delta 9 tetrahidrokanabinola) tassatur. Stiprākās ir tās kaņepes, kas nākušas no Kolumbijas un Pakistānas.

Par "skunksa zāli" sauc ģenētiski mainītu kaņepju formu,ko audzē īpašos apstākļos, bieži vien hidrofoniskajās siltumnīcās (tajās augusaudzē nevis augsnē, bet ūdenī, pievienojot barojošas ķimikālijas) Nīderlandē unAnglijas dienvidaustrumos. Parasti tās pārdod zāļu formā vai reizēm kā sveķus, unstipruma ziņā tās ir piecas līdz desmit reizes stiprākas nekā parastās kaņepes.Šis augs var izraisīt pārejošu paralīzi vai vieglas halucinācijas.

Indijas kaņepju lietošana. Kaņepes (sveķus,"zālīti" vai eļļu) parasti sajauc ar tabaku un satin cigaretēs vaipapirosos (lielas cigaretes). To varētu saukt par "ielobīšanu" (skinning up).Kaņepju dūmi ir ļoti asi, tāpēc smēķa galā ievieto kartona uzgali (filtru), laitie nededzinātu rīkli. Cits veids, kā lieto kaņepes, ir "karstdūriens" (hotknifing), kad kaņepju sveķus, kā gatavojot sendviču, ievieto starp divām metālavirsmām, ko uzkarsē, lai izdzītu tvaiku. Izmanto ari tādas ierīces kā"spainīši" (buckets), t.i., plastmasas pudeli, kam nogriezts dibens, iegremdētraukā ar ūdeni, dedzinot tajā kaņepes: rodas vakuums, un, grūžot pudeli uz leju, patās kakliņu tiek izspiesti dūmi, kurus steigšus ieelpo. Kaņepes var smēķēt ari arpīpi. Šādi sasniedzams ātrs rezultāts, var ari regulēt devu un zināt, kadjāpārtrauc.

Zemēs, kur kaņepes ir tradicionāla narkotika, cilvēki parastiizmantojuši ūdens pīpi (hubble-bubble vai bong), kas atdzesē dūmus, tādējādimazinot risku saslimt ar vēzi. Kaņepes var iecept "kosmosa kūkās" (spacecakes) un ēst vai ievārīt tējā. Iznākums var būt neaprēķināms, var gadīties, katu apēd daudz vairāk, nekā biji iecerējis, un beigu beigās jūties drausmīgi.

Kaņepēm degot, izdalās šķebinoši saldi smaržojoši dūmi -vienreiz paostījis, tu tos nesajauksi ne ar ko citu.

Iedarbība. Tāpat kā ar visu citu, narkotiku iedarbība atkarīgano lietotās devas lieluma un no tā, kāda tobrīd ir tava pašsajūta. Neliels daudzumsIndijas kaņepju tevi atspirdzinās, darīs apmierinātu - vai vienkārši miegainu.Iespējams, ka tev nevaldāmi nāks smiekli vai pārņems izsalkums ("gremojamaisnoskaņojums" - the munchies). Krāsas un skaņas (piemēram, mūziku) tu redzēsi undzirdēsi daudz dzīvāk. Vai arī jutīsies apreibis (kā piedzēries). Iespējams, katevi pārņems baiļu sajūta, ārkārtīgs nelabums, vai arī tu zaudēsi samaņu, jabūsi vienlaikus lietojis kaņepes un alkoholu.

Bīstamība, blakusiedarbība, pārdozēšana. Zināms, ka šad untad Indijas kaņepju lietotāji izraisījuši satiksmes negadījumus. Tāpat kā citunarkotiku lietotāji, viņi mazāk apzinās fiziskās briesmas un ir neuzmanīgāki. Tačugalvenās briesmas, kas apdraud Indijas kaņepju lietotājus, ir tās, kas saistītas artabakas smēķēšanu - risks saslimt ar bronhītu, plaušu vēzi un citām nopietnāmelpvadu slimībām. Vairāki pētījumi liecina, ka, smēķējot kaņepes, risks saslimtar vēzi ir piecas līdz desmit reizes lielāks nekā smēķējot cigaretes. Ilgāku laikupastiprināti lietojot kaņepes, var pārņemt kūtrums, lietotājs var kļūtneaprēķināms un ciest no atmiņas pasliktināšanās. Vēl vairāk riskē tie, kam jauir elpošanas vai sirds problēmas, ari pretapaugļošanās tablešu lietošana palielinarisku piedzīvot sirdslēkmi. Maz ticams, ka tu kļūsi fiziski atkarīgs no kaņepēm,taču var gadīties, ka tev būs lielas grūtības atmest kaņepju (un tabakas)smēķēšanu (tā ir psiholoģiskā atkarība).

Vēsture. Kokaīnu iegūst no kokas auga lapām, kas savvaļā augDienvidamerikas kalnos (skat.l6-17. lpp.). 1855. gadā atklāja tā iegūšanastehnoloģiju. Drīz vien tas kļuva populārs Eiropā kā tonizējošs un stimulējošslīdzeklis. To pat izmantoja dzēriena pagatavošanai, dodot tam nosaukumu "AndželoMarjano tonizējošais vīns". Medicīnā kokaīnu izmantoja kā vietējāsanestēzijas līdzekli. Septiņdesmitajos gados kokaīns savas dārdzības dēļ kļuvaļoti populārs kā "bagātnieku narkotika."

Izskats. Uz ielas nopērkamais kokaīns ir mirdzoši baltspulveris, kas sastāv no sīkiem kristāliņiem.

Kokaīna lietošana. Reizēm, bet reti, kokaīnu injicē unreizēm, arī reti, to smēķē vai ierīvē smaganās. Visbiežāk to osta vai"šņauc". Niecīgu daudzumu pulvera uzkaisa uz spoguļa un ar žiletes asmeniizveido "līniju" (saka arī "sitienu", hit). Pēc tam to ievelknāsīs caur kokteiļa salmiņu vai sarullētu papīru (vai banknoti, ja gribaspadižoties). Asinīs kokaīns nonāk caur deguna gļotādu.

Iedarbība. Kokaīns ir spēcīgs nervu sistēmas stimulants,tāpat kā amfetamīni (ko reizēm dēvē par "nabagu kokaīnu"). Lietotājamtas var radīt lielisku pašsajūtu - viņš sev šķitīs stiprs, možs, laimīgs. Tačuiedarbība ir īslaicīga (apmēram 30 minūtes), un drīz vien lietotājam nepieciešamapapildu deva, lai atvairītu tuvojošos nogurumu un depresiju. Un tā tas turpinās.

Bīstamība, blakusiedarbība, pārdozēšana. Nepaiet necik ilgslaiks, lai rastos psiholoģisks pieradums pie kokaīna - kārdinājums uzturēt labopašsajūtu var izrādīties pārāk liels. Taču cilvēki, kas to lieto daudz un bieži,var izjust spēcīgu nemieru ("kokaīna deja"), bezmiegu, vajāšanas māniju,spēku izsīkumu un nelabumu. Pārtraucot kokaīna lietošanu, šīs parādībasizbeidzas. Šņaukšana var radīt bojājumus deguna gļotādā, izraisot stipru degunaasiņošanu. Dažiem kokaīnistiem ir pastāvīgas iesnas. Ļoti bīstams ir kokaina unheroīna sajaukums - tā dēvētā ātrumbumba (speedball). Tā rezultātā var rastiespieradums pie divām narkotikām, vai arī sekas var būt tūlītējas un letālas. Daudināves gadījumi iestājušies sirds vai elpošanas sistēmas nespējas dēļ, lietojotlielas kokaīna devas.

Vēsture. Kreks vienkārši ir kokaīns tādā formā, kas pieļaujnarkotikas ātrāku iedarbību. Nosaukums radies tāpēc, ka smēķējot tā sprakšķ.

Izskats. Kreku pārdod dzeltenīgi baltos, vaskam līdzīgosgabalos, ko sauc par "akmeni" (rock). Tas pieejams arī baltās granulās, kaspēc izskata atgādina sauso pienu. "Akmeņus" ietin papīra vai līmlentesstrēmelēs.

Iedarbība. Kreka iedarbība izjūtama pēc īsa mirkļa - faktiskinepieciešamas tikai desmit sekundes, lai narkotika nonāktu līdz smadzenēm. Lietotājupārņem ļoti spēcīgs, ļoti intensīvs baudas un sajūsmas vilnis, kas ilgst apmēramdesmit minūtes. Pēc tam sākas nepatikšanas. Atplūdi ir tikpat intensīvi. Cilvēksvar kļūt ļoti depresīvs vai agresīvs, kam pamatā ir ārkārtīga vēlēšanāssaņemt nākamo kreka devu.

Tu padodies tieksmei, tu saņem nākamo devu, augstais kļūst vēlaugstāks, zemais - vēl. zemāks. Ko tu dari pēc tam? Tu saņem nākamo devu... Sākasmaģiskais aplis, kurā baudai seko sabrukums, atkal jauna bauda, atkal jauns sabrukums.Kreks izraisa spēcīgu pieradumu, jo baudas sekas ir pārāk nepatīkamas. Daži krekalietotāji pat pievēršas citām narkotikām, piemēram, heroīnam, lai tas palīdzētuvieglāk tikt galā ar atplūdiem. Pastāvīgie lietotāji var kļūt agresīvi, viegliaizkaitināmi, nesabiedriski, zaudēt paškontroli, pašcieņu un bieži vien ir spiestiizdarīt noziegumu, lai samaksātu par narkotikām.

Ekstāzi ir stimulējoša narkotiska viela, kas dod enerģiju,līdzīgi amfetamīniem, un saasina uztveri, bet nerada izkropļotu īstenības ainu unhalucinācijas kā LSD. Ekstāzi it kā novāc šķēršļus, atbrīvo no bikluma,piešķirot apskaidrības izjūtu un sirsnību pret citiem. Tāpēc tas ir tik populārsdeju sarīkojumos un ballītēs.

Bīstamība, blakusiedarbība, pārdozēšana. Problēmas sākas,kad ballīte rit pilnā sparā, cilvēki iedzer E un iet dejot. Viņiem kļūst karstākun karstāk. Tad ir pienācis laiks atrast vietu, kur atvēsināties un... Kādu vēsuvietiņu! E paaugstina ķermeņa temperatūru, un dejošana, pārpildītā zāle unvispārējā ballītes gaisotne to paaugstina vēl vairāk. Daži līksmotāji vienānakti zaudē vairākas pintes šķidruma. Ja tas esi tu, tev apmēram ik pēc stundasvajag izdzert vismaz pinti ūdens (neaizraujies ar gāzētajiem dzērieniem, pietiks arūdeni).

Atceries, ka ūdens dzeršana kompensē vienīgi ekstāzi izraisītoorganisma atūdeņošanos, nepasargājot no citām ekstāzi lietošanas sekām, tostarppaaugstināta asinsspiediena, piepešas svīšanas un nieru funkcijas palēnināšanās.Tāpēc vēlams būtu arī apēst kādas sāļās uzkodas un dzert augļu sulu, laisaglabātu organismā minerālvielu līdzsvaru. NEDZER ALKOHOLU - tas tikai pastiprināsatūdeņošanās procesu!

Vēl, lietojot E, draud "uzkrāšanās": tas notiek, kadiedzer E tableti, bet šķiet, ka tā neiedarbojas. Lietotājs pieņem, ka tā bijusi"tukša", un iedzer vēl vienu. Tā var notikt vairākas reizes, pirms sākasiedarbība, bet, tā kā dažādas narkotikas savstarpēji iedarbojas vai ari toiedarbības ātrums ir dažāds, tās visas var sākt iedarboties vienlaikus, un notiekpamatīga pārdozēšana. Par to liecina tādi simptomi kā pastiprināta sirdsdarbība,paaugstināts asinsspiediens, reibums, paaugstināta temperatūra un apdullinošasgalvassāpes.

Karstuma dūriens un atūdeņošanās var būt nāvējoši. Ja redzi,ka kāds ir pakritis, tūdaļ pat izsauc ātro palīdzību. Atvēsini viņu. Atvēsiniespats.

Grūtāk ir noteikt, kādas ir tālejošās sekas. Taču tas tikaitāpēc, ka, salīdzinot ar citām, E ir jauna narkotika un vēl nav pilnībāpārbaudīta, nevis tāpēc, ka nekādu tālejošu seku nebūtu. Ir daži pierādījumi,kas liek domāt, ka E var izraisīt aknu un smadzeņu bojājumus, sirdsdarbībastraucējumus un, iespējams, pašnāvnieciskas tieksmes. Šķiet arī, ka dažiemķīmiskās vielas, ko satur ekstāzi (mēs šeit nevaram runāt par vielas tīrību),izraisa alerģiju, un neviens nevar iepriekš zināt, vai nepieder pie šiem ļaudīm,-bet, kad to uzzina, iespējams, jau ir par vēlu.

Izskats. Tīrs heroīns ir balts pulveris, bet tīrs heroīns uzielas nav nopērkams. Patiesībā tīrs heroīns nogalina dažu minūšu laikā. To sajaucar citiem pulveriem, piemēram, kofeīnu, kritu, glikozi, miltiem un talku, un tas iegūstviegli brūnganu nokrāsu. To pārdod papīra paciņās, ko dēvē par"darījumiem" (deals) vai "sainīšiem" (wraps).

Heroīna lietošana. Visparastākais un arī bīstamākais heroīnalietošanas veids ir tā injekcijas. Pulveri parasti tējkarotē sajauc ar ūdeni unuzkarsē, pēc tam iepilda šļircē. Heroīnu var injicēt zem ādas vai muskulī, betātrākais rezultāts sasniedzams, injicējot to tieši vēnā. To dēvē par"arterizēšanu" (mainlining). Heroīna lietošanu sāk, injicējot to rokās,uz tām paliek rētas, ko dēvē par "ceļa zīmēm" (track mārks). Taču, jatas vairs nav iespējams (kad vēnas, pārmērīgi sadurstītas, zaudējušas elastību),heroīnisti ir ar mieru injicēt jebkurā vietā, tai skaitā acīs, dzimumloceklī vaikrūtīs. Izmisīgi paņēmieni...

Iedarbība. Lietojot heroīnu, rodas silta, miegaina sajūta līdzar intensīviem laimes uzplūdiem, kas pārņem, kad narkotika sāk iedarboties. Cilvēkijūtas atslābinājušies, nesaistīti un brīvi no visām rūpēm un raizēm. Pirmoreizlietojot, var uznākt nelabums, it īpaši, ja narkotika ievadīta injicējot. Tā kāheroīns ir depresants, tas iedarbojas kā nomierinošs līdzeklis. Tas nomierina nervusistēmu, palēninot reaktīvās funkcijas, piemēram, klepošanu. Palēninās arielpošana, sirdsdarbība, un lietotājs var kļūt apātisks.

Bīstamība, blakusiedarbība, pārdozēšana. Vai esi tam gatavs?Tādu nav daudz. Heroīns rada ārkārtīgu atkarību - gan fizisku, gan psiholoģisku.Nav teikts, ka pieradums radīsies pēc pirmās reizes, kad to izmēģināsi, bet tad tumēģinājumus atkārtosi atkal un atkal. Tolerance izstrādājas ātri. Pastāvīgielietotāji vairs nejūt efektu, pie kura bija pieraduši. Viņiem nepieciešams katrureizi arvien vairāk un vairāk heroīna, tikai lai justos "normāli". Javiņiem kādu brīdi jāiztiek bez heroīna, sākas ārkārtīgi nepatīkama organismapretreakcija, kas izpaužas kā krampji, drebuļi, salšana, šķavas, svīšana. Pat tiemizbeidzoties, psiholoģiskā tieksme saglabājas. Heroīnisti izceļas ar izdomasbagātību, kad nepieciešams apmierināt viņu tieksmes, un, lai to izdarītu, varķerties pie negodīgiem līdzekļiem un noziedzīgas rīcības. Pastāv ari risks, kassaistīts ar narkotikas injicēšanu: vēnu bojājumi, gangrēna, hepatīts (asinsslimība) un - vēl ļaunāk - AIDS vīruss. Heroīnisti, kuru dzīves stils nepieļaujīpašu uzmanību pret savu veselību un higiēnu, tam ir īpaši pakļauti. Turklātviņu pirktais heroīns var saturēt piemaisījumus, kas paši par sevi var nodarītļaunumu veselībai vai nogalināt.

Ne mazāk svarīgi ir ņemt vērā, ka pastāv risks pārdozēt. Tasbieži notiek ar cilvēkiem, kuri tikko sāk lietot heroīnu, vai tiem, kuri uz kādulaiku ir pārtraukuši to lietot un, lai gan viņu organisms ir zaudējis toleranci,ieņēmuši savu . parasto devu. Tas var notikt ari sakarā ar izmaiņām narkotikastīrības pakāpē, par kuru lietotājs var nezināt. Savienojums ar citiem depresantiem,tādiem kā alkohols, ari var izraisīt pārdozēšanu. Pārdozēšanas sekas ir samaņaszaudēšana, koma un, iespējams, nāve. Ja, tavuprāt, kāds ir pārdozējis heroīnu,nogādā viņu slimnīcā, cik vien ātri iespējams. Tur viņš var saņemt narkotiku,kas, iedarbojoties pretēji, novērsīs heroīna iedarbības sekas.

Vēsture. LSD (lizergīnskābes dietilamīdu) 1938. gadā rādijašveiciešu ķīmiķis Alberts Hofmans. 1943. gadā viņš nejauši norija niecīgudaudzumu maisījuma, un sākās pasaulē pirmais šāda veida "ceļojums". Savāgrāmatā Hofmans apraksta to kā "sapnim līdzīgu stāvokli... ar fantastiskāmainām... kaleidoskopisku krāsu rotaļu". Piecdesmitajos gados LSD izmantojamedicīnā, lai ārstētu alkoholiķus un narkomānus, kā ari psihoterapijā. Toizmantoja ari ASV drošības dienests ļaunprātīgai "smadzeņu skalošanas"programmai. Sešdesmitajos gados LSD kļuva par hipiju kustības psihodēlisku emblēmu.

Izskats. LSD var nopirkt tabletēs vai sīkos graudiņos, kas navlielāki par kniepadatas galviņu. Tie ir pielīmēti līmlentes strēmelei un nogriežamipēc vajadzības. Tomēr visbiežāk LSD nopērkams dzēšpapīra vai kartona kvadrātuveidā, ko dēvē par "etiķetēm", "markām" vai "birkām"(tabs). Kvadrāti ir izmērcēti bezkrāsainā, bezgaršīgā, nesmaržīgā LSDšķidrumā un rotāti ar dažnedažādiem zīmējumiem - smaidošām sejām, Betmenaattēliem, multiplikācijas filmu varoņiem utt. Viens kvadrāts satur vienu devu.

LSD lietošana. LSD "iemet" (drop), citiem vārdiem, tolieto caur muti -biežāk tikai paliek zem mēles, nevis norij. Narkotika ir tikspēcīga, ka nepieciešams pavisam niecīgs daudzums, lai panāktu rezultātu. Tas varizrādīties lielāks vai mazāks, nekā esi vēlējies, - dažas etiķetes satur cituvielu piejaukumu, citās nav ne miņas no LSD.

Iedarbība. LSD ir halucinogēna narkotika - patiesībā tā irvisspēcīgākā halucinogēnā narkotika, kāda pastāv. Reizēm raksturota kā"prātu paplašinoša", tā tieši ietekmē smadzenes tādā veidā, kalietotāji redz, dzird un sajūt atšķirīgi no pārējiem. Šo ārpustelpaspārdzīvojumu sauc par "ceļojumu" (trip), un tas parasti ilgst apmēramastoņas stundas. Tomēr jābrīdina, ka tad, kad "ceļojums" ir sācies, vai uzlabu, vai ļaunu, tu vairs neko nevari izdarīt, lai to pārtrauktu.

Ļoti svarīgi ir zināt, ka LSD iedarbības rezultāts ir atkarīgs notā, kā lietotājs jūtas (t.i., kāds ir viņa noskaņojums), kur viņš atrodas un arko ir kopā. Ja tevi māc apnikums vai esi satraukts un nejūties omulīgi starpcilvēkiem, ar kuriem esi kopā, vai vietā, kur atrodies, pastāv reāla iespēja, katevi gaida ļauns ceļojums un visas ar to saistītās nepatīkamās izjūtas - depresija,panika, reiboņi, orientācijas zudums. Patīkams ceļojums gandrīz pilnībā atkarīgsno katra paša dvēseles stāvokļa narkotikas lietošanas brīdī.

Bīstamība, blakusiedarbība, pārdozēšana. Eksperimentēt arLSD ir riskanti. Slikta ceļojuma pieredze var variēt no nepatīkamas līdz patmurgainai. Tev var šķist, ka jūc prātā vai ka tūdaļ mirsi - baismīga sajūta! Varšķist, ka esi neievainojams, un mēģināt izlēkt pa logu vai iet pa šosejas vidu.Dažiem notiek "atgriešanās" vairākas dienas vai nedēļas pēc LSDlietošanas. Parasti tās nav bīstamas, bet var būt arī biedējošas, lai neteiktuvairāk. LSD nerada fizisku atkarību, bet var rasties psiholoģiska atkarība.