. - 26 May 2008 - Blog - >> with <3 mosquito
Monday, 2016/12/05, 2:38:17 AM

Little fun with mosquito

Main | Registration | Login
Welcome status
RSS
Login form
Calendar
«  May 2008  »
SuMoTuWeThFrSa
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Search
Site friends
.
Statistics

Total online: 1
Guests: 1
Users: 0
Our poll
Kur pavadi savu brīvo laiku
Total of answers: 175
Tag Board
200

Blog


Main » 2008 » May » 26 » .
.
3:28:14 PM
Iesaku ikvienam izlasīt. Un padomāt. Par dzīvi.









Lielā Tēvijas Kara laikā bija šāda epizode: vācu ārsts, kurš izmeklēja
16 - 20 gadīgas meitenes, kuras bija aizvestas no PSRS uz Vāciju,
atklāja, ka 90% no viņām bija nevainīgas. Viņš vērsās pie Hitlera ar
ierosinājumu nekavējoties uzsākt miera pārrunas, cenšoties viņu
pārliecināt, ka tautu, kurai ir tik augsta tikumība, nav iespējams
uzvarēt principā... Ko vēlāk arī pierādīja krievu tautas uzvara karā.
Tikai uz tikumības bāzes var atjaunoties mūsu tauta (un arī latviešu
tauta).











Vēl dziļā senatnē mūsu senčiem eksistēja tikumības noteikumiem par
nevainīgumu un iedzimtību. Viņi zināja, ka izlaidīgai meitenei nemēdz
būt labi pēcnācēji. Mūsdienās šo likumsakarību ir spējuši izskaidrot
ģenētiķi, kuri 20.gadsimtā atklāja parādību, kas saucas „telegonija”
(„tele” – tālu, „gonia”, „genus”, „gen” – dzimt, dzemdēt, radīt, dzimta
(„род”), „gēns”. „Tele - gonija” – radīt, (dzemdināt, nodot gēnus,
nodot savas dzimtas informāciju pēcnācējiem) no attāluma).











Parādības būtība slēpjas tajā, ka izšķirošā ietekme uz visiem sievietes
pēcnācējiem ir pirmajam vīrietim viņas dzīvē. Tieši viņš nosaka visu
sievietes pēcnācēju genofondu, neatkarīgi no tā, kad un no kā viņa
dzemdēs savus bērnus.Meitenēm par to ir noteikti jāzina, lai izvairītos
no nelabojamas kļūdas izdarīšanas. Viņš, kurš pārtraucis sievietes
nevainīgumu, kļūst par sievietes visu nākamo bērnu ģenētisko tēvu.











Telegonijas atklāšana uzreiz tika noslēpta no sabiedrības acīm, tāpēc,
ka tās zināšana aizvērtu ceļu dažāda veida „seksuālajām revolūcijām” un
citām globālām vispārcilvēcisko attiecību kārtības izmaiņām, tādām kā
pseidohumānisms, kosmopolītisms, jaunatnes izlaidināšana (развращение
молодёжи), roka un citu pseidokultūru attīstība, narkomānija,
nodzirdīšana, abortu attaisnošana, ateisms, piesegts un nepiesegts
sātanisms.











Pēdējo simt gadu laikā ginekoloģiskajos kabinetos ir iznīcināts vairāk
cilvēku dzīvību, nekā karos. Šodien abortēto zīdaiņu audus rekomendē
izmantošanai medicīnā, parfimērijā un pat pārtikas rūpniecībā. Tiek
iedvests, ka „seksa brīvība” – ir galvenais, kas nepieciešams mūsdienu
cilvēkam. Krievijā 65% skolnieču līdz 16 gadu vecumam jau bija stājušās
dzimumsakaros. Mēs izejam uz pirmo vietu bērnu prostitūcijas ziņā. Nav
pareizi grēku un ļaunumu saprast kā kaut ko neizbēgamu. Cilvēks nav
radīts grēkošanai, bet gan saprātīgai dzīvei, Dieva kārtībā. Un mūsu kā
vecāku uzdevums ir tajā, lai ne tikai nodrošinātu bērniem fizisko
dzīvi, bet arī lai atvērtu tiem ceļu pie Dieva. Eksistē vēsturiski
pārbaudīta likumsakarība – tautas, kuras iegrimušas izvirtībā, ātri
vien izirst no Zemes virsas.











* * *











Cilvēki, kuri stājas laulībā, vairākums no viņiem vēlas, lai viņiem
būtu bērni. Taču ne visi zina, kā uz pēcnācēju veselību iedarbojas
nevainīguma tīrība, un ka tieši no tās ir atkarīgs – kādi būs jūsu
bērni... Mūsu priekšteči to zināja: viņi prata pamanīt, ka no
izlaidīgas meitenes nemēdz būt labu pēcnācēju un stingri sodīja šādas
meitenes – tādēļ tikumiski kritušu meiteni uzskatīja par sabojātu, kura
nav laulības cienīga.











Lūk, kādēļ visas reliģijas vienā balsī runā par tikumības
nepieciešamību. Lūk, kādēļ visās garīgi attīstītās tautās netikles
ienīda, pēra pie kauna staba, nomētāja ar akmeņiem...











Mūsu laikā nevainīguma saistību ar pēcnācēju kvalitāti spējuši
izskaidrot ģēnētiķi, kuri pagājušajā gadsimtā atklāja telegonijas
parādību.











Bet sākās atklājums ar to, ka apmēram pirms 150 gadiem zirgaudzētāji,
kuri veidoja jaunas zirgu šķirnes, lai palielinātu zirgu izturību,
pamēģināja sakrustot zirgu un zebru. Mēģinājumi cieta neveiksmi:
nenotika neviena pati apaugļošanās – ne ķēvēm no zebrām - tēviņiem, ne
zebrām - mātītēm no ērzeļiem. Eksperimentus pārtrauca un par tiem
mēģināja aizmirst, domājot, ka lieta pabeigta. Bet pēc dažiem gadiem
ķēvēm, kuras bija piedalījušās eksperimentā, sāka dzimt svītraini
kumeļi. No šķirnes ērzeļiem!... Apstulbinātā zinātnes pasaule nosauca
šo parādību par telegoniju. Laikabiedru – Čārlza Darvina, profesora
Flinta, Fēliksa Ladanteka un citu zinātnieku – eksperimenti
apstiprināja šo fenomenu. F.Ladanteks uzrakstīja grāmatu „Indivīds,
evolūcija, iedzimtība un neodarvinisti” (M. 1889 g.), kuras nodaļā
„Teleogonija, jeb Pirmā tēviņa ietekme” aprakstīja veiktos
eksperimentus. Arī praktiķi - suņu audzētāji kopš seniem laikiem zina:
ja šķirnes kuce kaut reizi ielaidīsies dzimumsakarā ar bezšķirnes
kranci, un, pat ja no tā kucēnu nebūs, tad nākotnē jebkurā gadījumā no
tās gaidīt šķirnes pēcnācējus nebūs jēgas.











Baložu audzētāji arī to labi zina. Ja nešķirnes balodis ir „pamīdījis”
šķirnes balodieni, tad to uzreiz nogalina, jo pat ar „viselitārāko”
balodi tai nākotnē būs tikai jauktas šķirnes bērni; te spalviņas astē
nepareizās, te knābja krāsa, te vēl kaut kas cits.











Vai mūsdienu meitenēm, kuras pieņem lēmumu sākt intīmo dzīvi pirms
laulībām, tas būtu jāzina? Bez šaubām. Tomēr, neviens par to nezina.











Un mūsdienās ir izveidojusies paradoksāla situācija: par šo parādību,
kurai ir tieša saistība ar pilnvērtīgu pēcnācēju radīšanu, zina
pārsvarā tikai dzīvnieku audzētāji. Pretējā gadījumā Krievijā nebūtu
labāko dzīvnieku šķirņu – ne šķirnes auļotāju, ne piena govju, ne
lielisku sabuļu...











Pie viena pateikšu, ka pašmāju (Krievijas) kažoki ir iekarojuši trešo daļu no pasaules kažokādu tirgus!











Telegonijas atklāšanu 19.gadsimtā uzreiz noslēpa no cilvēkiem tādēļ, kā
tā pacēla priekškaru uz daudzu – gan vienkāršu, gan dižciltīgu cilvēku
– likteņa noslēpumiem. Bet galvenais, - tā stingri jo stingri aizvēra
ceļu visāda veida „seksuālajām revolūcijām”, bet tas neietilpa cilvēku
dzimtas ienaidnieka plānos.











Apslēpšanai tika izgudrota un pat enciklopēdijā ierakstīta ērta frāze:
it kā telegonijas parādība neesot apstiprinājusies... Bet, kā saka, nav
nekā apslēpta, kas ar laiku nekļūtu redzams. Īpaši, kad Padomju
Savienības teritorijā sāka notikt starptautiskie festivāli, nereti sāka
notikt parādība, kad mūsu pašu krievu meitenes no SAVIEM baltādainajiem
un ģenētiski veselajiem vīriem sāka dzemdēt bērnus – melnādainus vai
psihiski slimus bērnus. Šādu bērnu parādīšanās cēlonis bija hromosomu
ķēdītes ģenētiskā mutācija; pirms daudziem gadiem notikušie ārlaulības
sakari kļuva par cēloni ģimeņu traģēdijām. Ko tur slēpt, „meitenes –
pirmslaulību sievietes”, īpaši no daudzo „savvaļas” vai „eskortservisu
- organizēto” prostitūtu vidus, šodien bieži dāvā saviem „likumīgajiem
mīļotajiem” savu pirmslaulības dzimumsakaru apslēptos augļus –
narkomānus, toksikomānus, homoseksuālistus vai psihiski nepilnvērtīgus
un pusmežonīgus bērnus.











Dabiski, ka arī šodien „telegonijas” teorijai ir neskaitāms daudzums
ienaidnieku, kuri pieved „pētījumu un eksperimentu rezultātus”,
pierādot to, ka telegonija ir murgi, ka rēģināties ar to nozīmē
necienīt sevi un savas vēlmes. Vairums no šiem „teorētiķiem” ir
ieinteresētās personas, jo pornogrāfijas industrija cietīs būtiskus
zaudējumus, ja telegonijas parādību sāks mācīt bērniem skolās. Tādēļ
viņiem ir izdevīgāk, lai mūsu bērni skolā mācītos programmu „Ģimenes
plānošana”, kas veicina nākamās paaudzes izviršanu, un sekojoši – šīs
industrijas darboņu maciņu papildināšanu.











* * *











Otrajā 19.gadsimta pusē Flinta un Ledanteka laikabiedri jau sāka apnikt
visiem pasaules fiziologiem ar vienu un to pašu jautājumu: „Bet vai
gadījumā šī parādība nav spēkā arī attiecībā uz cilvēkiem?” Bet
zinātniekus vairs nevajadzēja mudināt. Sākās intensīvi fizioloģiskie,
antropoloģiskie, socioloģiskie, statistiskie pētījumi un pat
eksperimenti, protams, ja radās tāda iespēja. Un pavisam drīz
bezkaislīgā zinātne pateica stingri: „Jā, telegonijas efekts ir spēkā
arī attiecībā pret cilvēkiem, pie tam, par daudzkārt skaidrāk izteiktā
formā, nekā dzīvnieku pasaulē!”











Un tajā brīdī arī pēkšņi tika nolaists slepenības priekškars!











Bet nav nekā, kas ir apslēpts un kas ar laiku nekļūtu redzams. Mūsu
šodienas skarbā īstenība tā vai tā būtu novedusi zinātniekus pie šīs
problēmas, pat ja 19.gadsimtā nebūtu noticis gadījums ar zebrām. Otrajā
20.gadsimta pusē, līdz ar cilvēku komunikācijas iespēju (tai skaitā
seksuālo) attīstību, saskarsmes iespējas starp dažādu rasu cilvēkiem ir
pieaugušas daudzkārtīgi. Un tā rezultātus var neieraudzīt ja nu vienīgi
aklais.











Piemēram, pēc visiem lielajiem starptautiskajiem pasākumiem Krievijas
teritorijā (jaunatnes festivāliem, sporta olimpiādēm u.c.) pie mums
caur un caur tika novērota negroīdā tipa bērnu dzimšana, īpaši Maskavā
un Ļeņingradā. Pie tam, no dažām sievietēm, varēja izdzirdēt atzīšanos,
ka dzimumkontakts ar citas rases pārstāvjiem tām ir bijis pirms
vairākiem gadiem, bet grūtas kļuvušas un bērnus dzemdējušas viņas ir no
saviem vīriem – baltādainajiem vīriešiem. Bet kaut kādu viņām
nesaprotamu iemeslu dēļ bērni ir iznākuši „ne mātē, ne tēvā, bet
melnajā malacī” („ни в мать, ни в отца, а в черного молодца”). Bez tam,
ir zināmi gadījumi, kad par mātes grēkiem maksāja meita, kurai piedzima
negroīda tipa bērns, lai arī pati ne reiz dzīvē nebija redzējusi nēģeri.











Līdz šim mēs, balstoties uz piemēriem par dzīvniekiem un cilvēkiem,
runājām par to vai telegonijas ceļā bērniem tiek nodotas tēva ārējās
pazīmes. Bet vai bērniem tiek nodotas arī apslēptās, iekšējās pazīmes?











Jā, tiek nodotas! Un šis ir telegonijā visbīstamākais un, es teiktu,
pats būtiskākais faktors! Tātad, nebūt nav vienalga, kādi sievietei ir
bijuši dzimumpartneri pirms tam, kā viņa izgāja pie vīra un dzemdēja
bērnu. Tieši pie šī secinājuma arī bija nonākusi zinātne par
telegoniju, kad uz to uzlika „tabu” un par šo tēmu uzrakstītās grāmatas
tika pakāpeniski iznīcinātas.











Rodas jautājums: bet kas notiek, ja „garāmbraucošais malacis” bija
narkomāns, alkoholiķis, ģenētiskais deģenerāts, homoseksuālists vai
psihiski slims pamuļķis? Tieši šāda tipa cilvēki taču ir ar vislielāko
noslieci uz nekārtīgiem un bezatbildīgiem sakariem. Pareizticīgais
dzīves veids Krievijā šobrīd vēl tikai pamazām atdzimst, bet
„demokrātiskie” „tikumi” kā reiz balstās uz netikumību un bezatbildību.
Tā arī sanāk, ka, it kā ārēji normāli un veseli vecāki savos bērnos
pēkšņi redz nevis sevi, bet senu „sveicienu” no kaut kāda kropļa.










Vai Tavs sencis ģenētiskajā līmenī ir tas, kuru Tu domāji līdz šim...?
Views: 991 | Added by: mosquito | Rating: 0.0/0 |
Total comments: 0
Name *:
Email *:
Code *:
Copyright mosquito © 2016