Vācijā krievu filoloģijas institūtā notiek seminārs, kura galvenā tēma ir „Anekdote”. Pasniedzējs stāsta anekdoti:
- Jaunbagātnieks lido uz Vāciju. Kad lidmašīna gatavojas nolaisties,
stjuarte paziņo: „Cienījamie pasažieri, mēs tūlīt nolaidīsimies
Bāden-Bādenē!”. Jaunbagātnieks sēž un domā: „Kāpēc divas reizes
jāatkārto pilsētas nosaukums? Viņa uzskata mūs par idiotiem?!”.
Pēc tam viņš studentiem ierosina apspriest anekdoti un izprast tās
galveno domu, kuru neviens tā arī nebija pamanījis. Pēkšņi no pēdējā
sola atskan skaļi smiekli. Students paceļ roku un saka:
- Bet Bāden-Bādenē nemaz nav lidostas!
Nedaudz iedzēris patologanatoms kādā slimnīcas nodaļā ieiet apraudzīt savu kursabiedru anesteziologu, kurš saka:
- Iesim, es tev parādīšu savus pacientus, kuri drīz kļūs tavējie!
- Nēēē, no taviem pacientiem es baidos! Viņi kustās!
Pie Dieva atnākuši triju valstu prezidenti – Francijas, Krievijas un Amerikas. Francijas prezidents jautā:
- Kad mana valsts kļūs bagāta un attīstīsies?
- Pēc 20 gadiem, - atbild Dievs.
Prezidents:
- Žēl, tik ilgi es nenodzīvošu.
- Un kad mana valsts kļūs bagāta un attīstīsies? – jautā Amerikas prezidents.
- Pēc 40 gadiem, - atbild Dievs.
- Žēl, bet tik ilgi es nenodzīvošu, - secina prezidents.
Tad kārta pienākusi Krievijas prezidentam, kurš jautā:
- Kad Krievija kļūs bagāta un attīstīsies?
Dievs:
- Žēl, bet tik ilgi es nenodzīvošu...
Raidījuma vadītājs:
- Labdien, jūs klausāties raidījumu „Kurš ir visgudrākais?”! Vispirms
mēs noteiksim, kurš ir bijis pagājušās nedēļas visgudrākais skolotājs.
Iepazīsimies ar pretendentiem!
Raidījuma dalībnieki:
- Juris, fizikas skolotājs.
- Jānis, literatūras skolotājs.
- Ivars, pagājušajā nedēļā aizgāju no darba skolā un šobrīd strādāju bankā.
Raidījuma vadītājs:
- Tātad, Ivars ir visgudrākais pagājušās nedēļas skolotājs! Apsveicam!
- Mūsu rota man atgādina psihiatrisko slimnīcu, - saka ierindnieks Kalniņš pēc pirmās pavadītās dienas armijā.
- Es tev nepiekrītu! – iebilst ierindnieks Osis. – Psihiatriskajā slimnīcā vismaz priekšniecība ir normāli cilvēki!
Tēvs – skroderis ieaicina savā darbnīcā dēlu un saka:
- Dēls, mums vajadzētu nopietni parunāties! Kad tu pabeidzi skolu un
teici, ka vēlies mācīties dažādas zinības, mēs ar mammu aizsūtījām tevi
uz Kembridžu un iedevām naudu mācībām. Tu biji labs students un ieguvi
bakalaura grādu. Pēc tam tu iestājies Oksfordā un kļuvi maģistrs. Tā kā
tu kursā biji vislabākais, tevi uzņēma Hārvardā, kur tu teicami
aizstāvēji doktorā disertāciju. Tagad, dēls, tu esi pieaudzis un ir
pienācis laiks pieņemt nopietnu lēmumu – tu vēlies būt sieviešu vai
vīriešu apģērbu šuvējs?
Laimīgais tēvs stāsta draugam:
- Man sieva nesen dzemdēja, pie tam – pavisam moderni, ūdenī! Bērns ir
vienkārši brīnišķīgs un nemaz neniķojas. Galvenais, viņu pabarot un pēc
iespējas biežāk akvārijā mainīt ūdeni!
Krievs, francūzis un gruzīns spriež, ar ko iespējams salīdzināt sievieti. Francūzis:
- Sieviete ir kā dziesma – klausies un izbaudi!
Krievs:
- Nē, sieviete ir kā plate – paklausījies, apnika un met ārā!
Gruzīns:
- Pagaidi, kāpēc mest ārā?! Apgriez uz otru pusi un klausies atkal!
Gadās, ka dzīvē arī neveicas. Kāds mežstrādnieks, strādājot ar zāģi,
pamanījies nozāģēt sev abām rokām pirkstus. Asinis līst, viņš steidzas
uz slimnīcu, ieiet ārsta kabinetā, un ārsts jautā:
- Vai pirkstus līdzi paņēmi?
- Nē, kāpēc gan?!
- Kā – kāpēc?! Lai es tos varētu piešūt atpakaļ, un rokas būtu kā iepriekš! Aizskrien pakaļ, un es sagatavošos operācijai.
Pacients aizskrien, paiet stunda, bet viņš vēl nav atgriezies. Pēc divām stundām viņš beidzot parādās. Dakteris jautā:
- Nu ko, pirkstus atnesi?
- Nē...
- Kāpēc? Nevarēji atrast?!
- Atradu. Bet nevarēju pacelt...
Blondīne un brunete brauc ar auto. Luksoforā iedegas zaļais signāls,
blondīne bremzē. Iedegas sarkanais, un blondīne spiež gāzi, uzsākot
braukšanu.
Brunete kliedz:
- Tu sajukusi esi, vai?! Braukt pie sarkanās gaismas!
- Es neesmu muļķe, lai sāktu braukt pie zaļās, ja man ir sarkans auto, sarkana jaka un sarkani zābaki! – atbild blondīne.
Iepazīstas vīrietis un sieviete, un uzsāk sarunu.
- Kas jūs esat pēc profesijas? – jautā vīrietis.
- Skolotāja. Un jūs?
- Ārsts.
- Vai ginekologs?
- Nē, bet apskatīt varu!
Trīs galvenie likumi precētam vīrietim:
1) Kad esi pamodies, samīļo sievu – varbūt, ka būsi pirmais, kas to šodien izdara;
2) Kad izej uz ielas, uzcienā bērnus ar konfektēm – varbūt kāds no viņiem ir tavējais;
3) Sabiedriskajā transportā vienmēr piedāvā vietu vecākiem vīriešiem – varbūt kāds no viņiem ir tavs tēvs.
Ierindnieks ieiet pulkveža kabinetā un redz pulkvedi sēžam pie akvārija
un uz stikla ar pirkstu zīmējam astoņniekus. Viņš ne acu nenovērš no
akvārija, bet tajā esošā zivs peld, veidojot astoņniekus.
- Kas notiek?
- Es šeit pārbaudu, kā iedarbojas saprāts. Paskaties, kā zivtiņa tam pakļaujas! – atbild pulkvedis.
- Patiešām!!!
- Labi, tagad man uz brīdi jāiziet, un tev jādodas uz mācībām!
Pēc pusstundas pulkvedis atgriežas un redz ierindnieku nekustīgi sēžam
pie akvārija un bez jebkādas skaņas atveram un aizveram muti...
Bez izpletņiem lido pesimists un optimists. Pesimists saka:
- Aizlidosim līdz zemei un uz vietas būsim beigti!
- Nebaidies! Varbūt izdosies aizlidot garām! – mierina optimists.
Kas ir mirklis un mūžība?
Mirklis ir laika sprīdis, kas paiet no tā brīža, kad luksoforā ir
iedegusies zaļā gaisma, līdz brīdim, kad šoferis mašīnā aiz tevis sāk
signalizēt.
Mūžība ir laiks, kas paiet no brīža, kad luksoforā ir iedegusies zaļā
gaisma, līdz brīdim, kad beidzot sākt braukt idiots mašīnā, kura
atrodas pirms tavējās.
Kādā rūpnīcā direktors izdod rīkojumu, ka darbiniekiem aizliegts
lamāties. Ražošanas apjoms samazinās četras reizes, un direktors,
būdams neizpratnē, jautā darbiniekiem:
- Kā jūs varat izskaidrot tik sliktus rezultātus?
Viens no strādniekiem atbild:
- Kad bija atļauts lamāties, tad vienkārši varējām viens otram uzsaukt:
„Padod to tur štruntu!”, un visi visu saprata. Tagad – kamēr
atcerēsies, kā katru detaļu sauc....
Grupa studentu iet pa tuksnesi un pēkšņi redz dekāna vietnieku līdz kaklam ieraktu smiltīs.
- Kalniņa kungs, kas ar jums tā izrīkojies?!
- Redziet, gāja te garām cita studentu grupa…
- Ārprāts! Vai tad viņiem tiešām nepietika smilšu?!
