Reiz sensenos laikos kādā zemes nostūrī sapulcējās visas cilvēka jūtas
un īpašības. Kad GARLAICĪBA bija jau trešo reizi nožāvājusies, NEPRĀTS
ierosināja: "Bet varbūt spēlējam paslēpes?"
INTRIGA pacēla vienu uzaci :"Paslēpes? Bet kas tā par spēli?"
NEPRĀTS paskaidroja, ka viens no viņiem, piemēram viņš pats, būs spēles
vadītājs. Viņš tad aizvērs acis un skaitīs līdz miljonam, bet pārējiem
pa to laiku jāpaslēpjas. Tas, kuru atradīs pēdējo, būs nākošais spēles
vadītājs.
ENTUZIASMS uzreiz paķēra aiz rokas EIFORIJU un sajūsmināti uzdejoja ar
viņu. PRIEKS tā lēkāja, ka pārliecināja pat ŠAUBAS. Vienīgi APĀTIJAI
gan nekas nelikās pietiekami interesants, un viņa atteicās piedalīties
spēlē.
PATIESĪBA nolēma labāk neslēpties, jo viņu tik un tā galu galā atradīs.
LEPNUMS paziņoja, ka šī ir pilnīgi muļķīga spēle un , ka viņu vispār
nekas cits, kā tikai viņš pats, neuztrauc. GĻĒVULĪBA ne īpaši gribēja
riskēt.
" Viens, divi, trīs..."- sāka skaitīt NEPRĀTS.
Pirm
...
Read more »